Iepirkties internetveikalā – jā vai nē?

Mūsdienās lielākā daļa dzīves tiek pavadīta virtuālajā vidē. Aizvien vairāk lietas iespējams paveikt pat neizejot no mājas – sarunāties ar cilvēku no otras pasaules malas, skatīties filmas, strādāt vai iepirkties. Ir aizvien mazāk iemeslu tam, lai izietu ārā, ja nu vienīgi uz darbu. Protams, tas ir ērti, bet vai labi? Šoreiz parunāsim par internetveikaliem, kur iespējams iegādāties praktiski jebko. Liels pluss ir tas, ka var nopirkt preces ne tikai no vietējiem veikaliem, bet arī no ārzemēm – tas palielina produktu klāstu un izvēles iespējas. Taču ne vienmēr lielā izvēles iespēja ir tik laba – ir daudz, daudz grūtāk izvēlēties. Protams, ne visiem, bet ir cilvēki, kuriem izvēli izdarīt nav tik viegli, īpaši tad, ja nepietiek līdzekļi tam, lai iegādātos vairākas lietas, tāpēc jāizvēlas kaut kas viens. Internetveikalos bieži vien redzam zemākas cenas nekā veikalos. Tas ir tāpēc, ka internetveikaliem nav reāli veikali – tātad nav jāmaksā telpu īre, līdz ar to var atļauties pārdot par zemākām cenām. Tas pircējiem, protams, ir ļoti izdevīgi. Taču internetveikaliem parādās piegādes cenas. Lielākajai daļai internetveikalu parasti ir bezmaksas piegāde, ja pirkums sasniedz noteiktu summu. Taču ne vienmēr tā ir, it īpaši, ja pasūta no kādām ārzemju lapām. Beigās saskaitot arī piegādes izmaksas var sanākt tāda pati summa kā parastā veikalā vai pat vairāk. Tādā gadījumā nekāda ietaupīšana nesanāks. Tādām populārām lapām bieži vien var atrast citus cilvēkus, kuri arī vēlas no turienes ko pasūtīt. Tā veidojas tā saucamie koppasūtījumi. Šāda veida pasūtījumi var rasties gan darba vietā, kad kolēģi izlemj kopīgi ko pasūtīt vai arī pilnīgi nepazīstamu cilvēku starpā. Piemēram, Facebook, Confronta Prodotti bieži vien var atrast domubiedru grupas, kur regulāri tiek veikti šādi pasūtījumi. Lai tas notiktu ir jābūt kādam, kurš uzņemas pasūtītāja lomu.

Pārējiem – tiem, kuri pievienojas pasūtījumam – ir viegli, jo tikai jāizvēlas prece un jāpārskaita attiecīgā naudas summa. Pašam pasūtītājam tas nav tik viegls uzdevums kā sākumā var likties. Ja šāds pasūtījums tiek izdarīts kolēģu lokā, tad nekā grūta nav, bet grūtības sākas tad, kad tiek iesaistīti nepazīstami cilvēki, jo šīs preces viņiem arī ir jānodod. No kopējā pirkuma jāsašķiro kas ko ir pasūtījis. Turklāt gadās, ka pasūtītāji kaut kur nozūd un savu preci nemaz nepaņem – tad tā, protams, paliek tam, kurš veica šo pasūtījumu. Ja pašam šī prece noder, tad ta sir labs ieguvums, taču, ja pašam tā nav vajadzīga, tad to var atdot vai uzdāvināt radiem vai draugiem. Vai arī pārdot. Internetveikali ir tiešām ērts veids kā iepirkties, turklāt ir iespējams atrast arī tādas preces, kas nemaz nav atrodamas vietējos veikalos. Visgrūtāk ir nopirkt apģērbu vai apavus, jo ir grūtības precīzi noteikt izmērus. Ja no kādas lapas jau ir veikts pasūtījums, tad ir vieglāk, bet tāpat nav iespējas uzmērīt, jo bildēs bieži vien izskatās ļoti labi, bet uzvelkot nemaz tik labi nepiestāv. Veikaliem, protams, var preci sūtīt atpakaļ, taču diez vai kāds šādi grib ņemties, īpaši, ja prece nebija dārga. Cilvēki dažreiz baidās pasūtīt kaut ko, jo nevar īsti zināt ko atsūtīs, taču nav jābaidās, jo arī veikalā nekad nevar būt pārliecināts par iegādātās preces kvalitāti. Turklāt par internetveikaliem vienmēr var atrast atsauksmes, lai zinātu vai ar šo veikalu viss ir kārtībā (bracciale contapassi).